Valsts naftas produktu drošības rezerves ir stratēģiski, valsts pārvaldībā esoši naftas produktu krājumi (benzīns, dīzeļdegviela, u.c.) (turpmāk – rezerves), kas nodrošina degvielas pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem krīzes situācijās un piegādes traucējumu gadījumos.

Saskaņā ar Eiropas Padomes Direktīvu 2009/119/EK (2009. gada 14. septembris), ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves, visām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm ir pienākums uzturēt obligātās jēlnaftas un/vai naftas produktu drošības rezerves. Latvijā šīs rezerves tiek veidotas un uzturētas atbilstoši Enerģētikas likumam, un to apjoms ir noteikts atbilstoši iepriekšējā gada 90 dienu tīrā importa vidējam dienas apjomam. Tas atbilst aptuveni trīs mēnešu vidējam patēriņam normālos apstākļos.

Par šo rezervju veidošanu un uzturēšanu atbild SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor), kurš rūpējas, lai rezerves vienmēr būtu nepieciešamā apjomā, normatīviem aktiem atbilstošā kvalitātē un gatavi lietošanai.

Naftas produktu rezerves uztur ne tikai ES dalībvalstis, bet arī Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dalībvalstis, kurā ietilpst globālās ekonomikas lielvalstis kā, Kanāda, ASV, Japānas, Austrālija un Dienvidkoreja.

Šobrīd valsts drošības rezerves ir 92 dienām jeb ~ 380 tūkt. tonnas.

Grozījumi Enerģētikas likumā ieviesa jaunu rezervju pārvaldības modeli. Kopš 2024.gada janvāra par rezervju izveidi un uzturēšanu atbild Possessor, pārņemot šos pienākumus no Būvniecības valsts kontroles biroja.

Līdz 2024. gadam stratēģiskās rezerves tika veidotas, pamatojoties uz publiskā iepirkumā noslēgtiem iespēju līgumiem, t.i., valsts maksāja privātiem uzņēmumiem par nepieciešamo naftas produktu uzglabāšanu, lai krīzes situācijā šos naftas produktus nopirktu.

Pārejas periodā no 2024. gada līdz 2028. gadam, valsts katru gadu iegādājas vidēji 20% no kopējā nepieciešamā rezervju apjoma, lai līdz 2029. gada sākumam viss rezervju apjoms 100% būtu iegādāts valsts īpašumā. Līdz 2028. gadam par rezervju apjomu, kas vēl nav iegādātas valsts īpašumā, tiek noslēgti iespēju līgumi.

Drošības rezervju uzturēšanas modeļi

Jaunais drošības rezervju pārvaldības modelis nodrošina tiešu valsts kontroli pār rezervēm, ātrāku piekļuvi krājumiem krīzes situācijā, lielāku piegādes drošību un mazāku atkarību no privātiem partneriem, tādējādi stiprinot Latvijas enerģētisko un nacionālo drošību ilgtermiņā.

Pakalpojuma maksa ir maksājums, ko komersanti veic uzkrāšanas fondā par katru tonnu naftas produktu (benzīnu, dīzeļdegvielu, degvieleļļu u.c.), kas Latvijā tiek pārdota vai izmantota komersanta vajadzībām. Šī maksa neattiecas uz aviācijas degvielu.

No 2026. gada 1. janvāra pakalpojuma maksa ir samazināta no 91,26 € uz 81,26 € par tonnu.

Šie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu izmaksas saistībā ar iespēju līgumiem, naftas produktu iegādi valsts īpašumā, drošības rezervju uzturēšanu (rezervuāru noma, apdrošināšana, kvalitātes un apjoma pārbaudes), kā arī, lai segtu administratīvus izdevumus.

Ilgtermiņā, pārejot uz jauno modeli, kur naftas produkti pieder valstij, pakalpojuma maksa pakāpeniski samazināsies vēl vairāk. Tas padara degvielu lētāku gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem un veicina labāku konkurenci Latvijas ekonomikā.

Valsts īpašumā iegādātās rezerves šobrīd tiek uzglabātas vairākās vietās Latvijā. Daļa rezervju, kas vēl tiek glabātas saskaņā ar iespēju līgumiem ar privātiem uzņēmumiem, tiek glabātas arī citās ES valstīs.

Drošības rezervju daļas uzglabāšana citā ES dalībvalstī ir izplatīta prakse, jo, izmaksu ziņā, tas bieži ir izdevīgāk. Tomēr, vienmēr tiek meklēts līdzsvars: pēc iespējas mazāki drošības riski un, vienlaikus, saprātīgas uzturēšanas izmaksas.

Šobrīd drošības rezervēs tiek uzglabāta dīzeļdegviela un jēlnafta. Krīzes gadījumā jēlnaftu var pārstrādāt benzīnā un nepieciešamības gadījumā arī aviācijas degvielā. Tas ļauj elastīgi reaģēt uz dažādām situācijām.

Drošības rezerves ir paredzētas, lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības un enerģētisko drošību. Tās kalpo kā valsts stratēģiskie naftas produktu krājumi ārkārtas situācijām - enerģētikas krīzēm, piegādes traucējumiem vai citiem apstākļiem, kad normāla degvielas pieejamība tirgū ir būtiski ierobežota vai pilnībā apdraudēta.

Par stratēģisko rezervju izmantošanu lemj 2 gadījumos, kad

1. 1) lai novērstu vai mazinātu ar naftas produktu apgādi saistītos vai iespējamos traucējumus tieši Latvijā, tad valstī jābūt izsludinātai Enerģētiskajai krīzei;
2. 2) vai ja IEA aktivizē koordinētos reaģēšanas pasākumus un dalībvalstis vienojas piedāvāt degvielu tirgū (šajā gadījumā konkrēti Latvijā var nebūt arī tieši traucējumi).

Latvijā lēmumu par drošības rezervju izlaišanu tirgū pieņem Ministru kabinets pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma. Possessor kā pārvaldītājs nodrošina izpildi un ziņošanu.

Aviācijas nozares uzturētās drošības rezerves var veidot no benzīna un aviācijas degvielas, dīzeļdegvielas, degvieleļļas u.c. jēlnaftas un naftas starpproduktiem.

Saskaņā ar Enerģētikas likuma grozījumiem, sākot no 2025. gada 1. jūnija aviācijas nozares uzņēmumiem ir pienākums pašiem izveidot un pastāvīgi uzturēt drošības rezerves aviācijai paredzētai degvielai, lai nodrošinātu apgādi enerģētiskās krīzes vai piegādes traucējumu gadījumā vismaz 90 dienu patēriņam atbilstoši.