Valsts naftas produktu drošības rezerves ir valsts nodrošināti degvielas krājumi, kas tiek uzturēti saskaņā ar Direktīvas prasībām, lai garantētu piegāžu drošību un nodrošinātu ekonomikas, transporta un valsts kritisko funkciju nepārtrauktu darbību gadījumos, kad tiek traucētas parastās (ikdienas) naftas piegādes.

Šobrīd valsts drošības rezerves ir 92 dienām jeb ~ 380 tūkt. tonnas.
Šobrīd galvenokārt drošības rezervēs ir dīzeļdegviela, jo tā veido 75% no kopējā valsts degvielas patēriņa un, lai elastīgi reaģētu uz dažādām situācijām, jēlnafta, ko var pārstrādāt benzīnā un aviācijas degvielā pēc nepieciešamības, kā arī 32 tūkst. tonnas no kopējām rezervēm uztur aviācijas nozares komersanti (skat. zemāk).

Par valsts pārvaldībā esošo rezervju veidošanu un uzturēšanu atbild SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor).

2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Enerģētikas likumā, kas noteic, ka no 2024. gada Latvija ievieš jaunu valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli, un par rezervju izveidi un uzturēšanu atbild Possessor, pārņemot šos pienākumus no Būvniecības valsts kontroles biroja.

Līdz 2024. gadam valsts drošības rezerves tika veidotas, pamatojoties tikai uz publiskā iepirkumā noslēgtiem Iespēju līgumiem, t.i., valsts maksāja privātiem uzņēmumiem par nepieciešamo naftas produktu uzglabāšanu, lai krīzes situācijā šos naftas produktus nopirktu.

Drošības rezervju uzturēšanas modeļi

Jaunais drošības rezervju pārvaldības modelis nodrošina tiešu valsts kontroli pār rezervēm, ātrāku piekļuvi krājumiem krīzes situācijā, lielāku piegādes drošību un mazāku atkarību no privātiem partneriem, tādējādi stiprinot Latvijas enerģētisko un nacionālo drošību ilgtermiņā.

Pakalpojuma maksa ir maksājums, ko komersanti veic uzkrāšanas fondā par katru tonnu naftas produktu (benzīnu, dīzeļdegvielu, degvieleļļu u.c.), kas Latvijā tiek pārdota vai izmantota komersanta vajadzībām. Šī maksa neattiecas uz aviācijas degvielu.

No 2026. gada 1. janvāra pakalpojuma maksa ir samazināta no 91,26 € uz 81,26 € par tonnu.

Šie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu izmaksas saistībā ar iespēju līgumiem, naftas produktu iegādi valsts īpašumā, drošības rezervju uzturēšanu (rezervuāru noma, apdrošināšana, kvalitātes un apjoma pārbaudes), kā arī, lai segtu administratīvus izdevumus.

Ilgtermiņā, pārejot uz jauno modeli, kur naftas produkti pieder valstij, pakalpojuma maksa pakāpeniski samazināsies vēl vairāk.

Vairāk kā 70% no drošības rezervēm tiek uzglabātas Latvijā, bet daļa rezervju tiek glabātas arī citās ES valstīs.

Drošības rezervju daļas uzglabāšana citā ES dalībvalstī ir izplatīta prakse, jo, izmaksu ziņā, tas bieži ir izdevīgāk. Tomēr, vienmēr tiek meklēts līdzsvars: pēc iespējas mazāki drošības riski un, vienlaikus, saprātīgas uzturēšanas izmaksas.

Drošības rezerves ir paredzētas, lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības un enerģētisko drošību. Tās kalpo kā valsts stratēģiskie naftas produktu krājumi ārkārtas situācijām - enerģētikas krīzēm, piegādes traucējumiem vai citiem apstākļiem, kad normāla degvielas pieejamība tirgū ir būtiski ierobežota vai pilnībā apdraudēta.

Par stratēģisko rezervju izmantošanu lemj 2 gadījumos, kad

1. 1) lai novērstu vai mazinātu ar naftas produktu apgādi saistītos vai iespējamos traucējumus tieši Latvijā, tad valstī jābūt izsludinātai Enerģētiskajai krīzei;
2. 2) vai ja IEA aktivizē koordinētos reaģēšanas pasākumus un dalībvalstis vienojas piedāvāt degvielu tirgū (šajā gadījumā konkrēti Latvijā var nebūt arī tieši traucējumi).

Latvijā lēmumu par drošības rezervju izlaišanu tirgū pieņem Ministru kabinets pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma. Possessor kā pārvaldītājs nodrošina izpildi un ziņošanu.

Saskaņā ar Enerģētikas likuma grozījumiem, sākot no 2025. gada 1. jūnija, aviācijas nozares komersantiem ir pienākums pašiem izveidot un pastāvīgi uzturēt drošības rezerves, lai enerģētiskās krīzes vai piegādes traucējumu gadījumā primāri nodrošinātu aviācijas nozares uzņēmumu apgādi vismaz 90 dienām.

Šobrīd aviācijas nozares uzturētājās drošības rezervēs ir aviācijas degviela, dīzeļdegviela, degvieleļļa un jēlnafta.